ceturtdiena, 2013. gada 7. marts

Blogdāvana jeb Montessori Print Shop Giveaway

Vienā jaukā montessori blogā What we do all day ir izsludināta iespēja vinnēt lielisku komplektiņu. Lai pilnvērtīgi varētu izpildīt nosacījumus, lai varētu pretendēt uz šo dāvanu - ziņa ir jāpublicē savā blogā. Kas zin, varbūt arī man veiksies ;)
Būtībā šis ir pirmais ieraksts, kas saistīts ar montessori manā blogā :) Par ko man pašai ir liels prieks, jo pirms tam viss palika tikai domu līmenī, bet varbūt šis būs tas pirmais solis, kas man liks arī turpmāk rakstīt par montessori pedagoģiju mūsmājās :)

svētdiena, 2012. gada 11. marts

Vesels ēdis jeb sarūpēsim Bērnu slimnīcai barošanas krēsliņus!

Pateicoties Kristas aktīvai darbībai, ne tikai rakstot par sarežģījumiem barojot mazu bērnu esot slimīcā, bet arī aktīvai sardarbībai ar Bērnu slimnīcas fondu ir uzsākta akcija bērnu barošanas krēsliņu iegādei.
Cik noprotu no Kristas blogā redzamajiem komentāriem par šo tēmu, tad ir iespējams ziedot ne tikai naudu barošanas krēsliņu iegādei, bet arī ziedot sev vairs nevajadzīgu, bet joprojām funkcionālu un viegli dezinficējamu bērnu barošanas krēsliņu.
Vairāk info bērnu slimnīcas fonda mājaslapā.

trešdiena, 2012. gada 7. marts

Gardā šokolāde

Kā minēju iepriekš, tad pēdējais žurnāla Ievas Virtuve numurs pašlaik ir topā manā virtuvē. No šī žurnāla piedāvātajām receptēm tapa šokolādes muss. Esmu šokoholiķe un no gabaliņa tumšās, rūgtās šokolādes nekad neatsakos :D Tādēļ nebija divu domu, ka šis šokolādes deserts ir kā domāts manām gastronomiskajām izvirtībām :)
Būs nepieciešams:
1,5 glāzes piena
6 ēd.k. cukura
3 lielas olas
3 ēd.k. cietes
250g šokolādes (manā gadījumā melnā šokolāde ar kakao saturu 72%)
250 ml saldā krējuma (35%)
4 ēd.k ruma vai brendija 1 ēd.k. šķīstošās kafijas pulvera (izmantoju vnk šķīstošo kafiju) (Recepte no Ievas Virtuve 08.02.2012  numura)
 Sākumā ir nepieciešams uzvārīt olu krēmu (man likās tas ir dikti sarežģīts process, bet izrādās viss ir samērā vienkārši). Sakarsētam pienam pievieno sakultas olas ar cukuru un kartupeļu cieti.

Tad nepārtraukti maisa, kamēr krēms sabiezē un tam klāt pievieno gabaliņos sadrupinātu šokolādi un rumu vai brendiju, šķistošo kafiju. Šo visu pasākumu maisa, kamēr šokolāde izkūst, kas notiek samērā ātri.
Tagad šo katliņu var likt maliņā, kamēr atdziest. Pa to laiku saputo saldo krējumu stingrās putās un kad šī šokolādes krēma masa ir atdzisusi iemaisa saputoto krējumu tajā.

Kad viss ir samaisīts, masu izliek trauciņos, kuros tiks pasniegts šis saldais un atdzesē. Masa atdziestot nedaudz sabiezē, paliek stingrāka. Un viss! Bezgala gardais saldais ēdiens ir gatavs! Ir taču vienkārši, vai ne? :)



 Šāds gardums tapa mūsmājās. Rotāts ar svaigu piparmētru lapiņu pazuda mūsu vēderos ļoti ātri! :)


trešdiena, 2012. gada 22. februāris

Mana pirmā volānšalle

Hmm, ieraugot dziju veikalā kā viena tante dikti pēta, cilā un pārskata filcītes plauktā ar dzijām, kuras domātas volānšallēm, es nenoturējos. Sagaidījusi, kad tante izvēlas sev tīkamās krāsu gammas arī es sīkāk papētīju šo plauktiņu. Protams nenoturējos un nopirku vienu filcīti - ar domu, ja nu nesanāks zinu, kam dziju atdod :) Sanāca, viegli, ātri un man liekas, pat ne pārāk peļami :)
Lūk mans darba rezultāts
 Pamēģināju, patika, domāju, ka tuvākajā laikā taps vēl kāds darbiņš.

Daži nieciņi pašu rokām

Pēdējās dienās bija nedaudz brīva laika un tapa daži sen iecerēti darbiņi meitiņai.
Mazā tika pie diviem foršiem spilveniem, kuriem var cītīgi mācīties rāpot pāri, tomēr tagad tie tiek izmantoti, viņasprāt, lietderīgāk - pazelēt stūrīti un nolikt galvu atpūšoties, kad dzīvojas pa grīdu.
Mammai prieks, ka tiek izmantoti šie spilventiņi, lai arī kāds bija to sākotnējais mērķis.
Tāpat man apnika regulāri mazgāt uz žāvēt barošanas krēsliņa sēžamo daļu, jo tā ilgi žūst. Tad pusstundas laikā tapa jaunas divas štātes barošanas krēsliņam.
  Tagad man nav jākreņķējas par to vai izžūs līdz rītam polsterējums - viens pārvalciņš uz krēsliņa, otrs mazgājas. :) Man liekas ideāli!

Vēl iedvesmojoties no Elenas tapa mīļlupatiņas manai mazajai pelei.
Lupatiņas tika pagaršotas, izmēģinātas un atzītas par labām esam :) Par ko man liels prieks!

Gardā vistiņa

Izpētot jaunāko Ievas Virtuves numuru nevarēju nepievēst uzmanību vistiņai saldskābā mērcītē. Kā man tā garšo! Ilgi nebija jādomā, ka brīvdienās mums ar vīriņu taps šīs ēdiens, tikai nedaudz apgreidots, kā saka, mūsu gaumei.
Vistiņas gabali ir jāiemarinē dažādās mērcītēs, jāapcepj ar dārzeņiem pannā.

Šeit oriģinālā ir jāpievieno mērcīte - sojas mērces, rīsu etiķis, kartupeļu ciete u.c. sastāvdaļas, jāpasautē un jāliek šķivjos tūlītējai notiesāšanai blakus rīsiem, tomēr mēs rīsu vietā izvēlējāmies olu nūdeles, kuras pievienojām uzreiz pannā. Lūk gardais rezultāts :)
Bija tiešām gardi! Ir padomā tuvākā laikā izmēģināt vēl pāris ņammīgas receptes no šī žurnāla numura. Turpinājums sekos ;)

otrdiena, 2012. gada 14. februāris

Sedziņa vai tomēr sega? :)

Kā jau iepriekš rakstīju, tad mana apsēstība ar zīdaiņu pūriņa sagādāšanu - īpaši bērnu sedziņām - nebeidzās ar vienu sedziņu. Pirmā bija tamborētā zaļā gliemežvāku sedziņa. Ar šo darbiņu man bija āķis lūpā - atlika tik meklēt idejas un laiku to realizācijai. Pēc tamborēšanas radās vēlme ko uzadīt un ar draudzenes palīdzību pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem tapa gaišā sedziņa.

Ja nemaldos, tad šis darbiņš tika ārdīts reizes četras. Tomēr man ļoti iepatikās šis raksts un neatlaidīgi adīju un ārdīju ārā, kamēr atradu kļūdu un sedziņu varēju pabeigt :)
Nākamais mans projekts sākotnēji bija domāts kā bērnu sedziņa. Darba gaitas skaidrojumu un instruktāžu saņēmu no šīs burvīgās meitenes - Elenas. Beigās, pabeidzot darbu secināju, ka mazam bērnam šī sega ir stipri par lielu, jo gala rezultātā tika uztamborēta pilnvērtīga pusotrvietīga sega :D 

Lai arī daudz lielāka par sākotnēji iecerēto, arī ši sedziņa iekārtojās blakus citām meituka pūriņa lietām.