ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

Pošamies pie vedējiem uz kāzām

Mūsu jaukajiem vedējiem vasaras sākumā beidzot tika nolikts kāzu datums un tas straujiem soļiem tuvojās. Par cik vedēji palūdza dāvināt naudiņu, tad bija jāizdomā veids kā foršāk to pasniegt un vēl kaut ko klāt dāvināt, lai paliktu par piemiņu kas taustāms, jo naudiņai kā zināms ir tieksme ātri iztērēties :)
Krustiņošanas āķis bija lūpā un tapa kārtējais lāčuks - šoreiz foršais lāčuku pāris mūsu foršajiem vedējiem. Darbiņš nevedās tik raiti kā gribētos, tapēc tika pabeigts vien pāris stundas pirms dāvināšanas, pie tam, citā valstī. Bijām nolēmuši ar vīriņu apvienot vajadzīgo ar patīkamo un Vēju pilsētas apmeklējumu apvienojām ar Palangas apmeklējumu.
Pa dienu atpūtāmies un baudījām kaimiņzemes viesmīlību, naktīs krustiņoju. Redz kur galarezultāts







Daudz izšuvumi ir baltiem diegiem un bildē grūti saskatāmi, bet ņemat par labu kā ir ;)

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Dāvanā draudzenei - lāčuks

Krustiņatkarības āķis bija lūpā un tagad ķēros pie katras iespējas kaut ko izšūt. Manai foršajai draudzenītei tuvojās dzimšanas dienas svinības un ilgi nedomājot par dāvanu zināju, ka vēlos izšūt lāčuku (kā vēlāk izrādījās, tad mana izvēle trāpīja desmitniekā, jo draudzenei dikti patika mana dāvana). Atlika tikai izvēlēties kādu lāčuku gribu izšūt, jo izvēle tiešām bija milzīga! Un kā jau tiek lēsts - grūtnieces ir atsevišķa suga, jo vienā brīdī pilnīgi noteikti zin, ko vēlas, bet pēc pāris sekundēm jau ir pilnīgā nesaprašanā, ko lai izvēlas. Es nebiju izņēmums :D
Atlasot kādus 4 variantus, apspriežoties ar vīru, veicot aptauju radinieku vidū tika izvēlēts viens lāčuks :) Ar lielu entuziasmu ķēros klāt darbiņam, brīžam pat pazaudējot laika izjūtu un tikai tad, kad mazais punčiemītnieks tā kārtīgi iebakstīja ribās vai manā nabaga urīnpūslī, attapos, ka esmu kādu laiku sēdējusi pat nepakustoties.
Redz kur ir vairāku dienu intensīva darba galarezultāts.

Ceru, ka jums arī patika. :)

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Atkaltikšanās ar tamboradatu

Kaut kad 2011.gada martā galvā sāka rosīties domas, ka gaidāmajam mazulim ir jāuztapina kaut kas īpašs, kaut kas tieši viņam domāts, kaut kas tāaaads... Tāads...
Idejas mainījās, līdz atradu vienu varen vienkāršu rakstiņu tamborētai sedziņai. Atlika tik atrast sen aizmirsto darbarīku skapja tālākajā stūrī un apmeklēt dzijas veikalu.
Par cik dakteri nevarēja tikt skaidrībā, kas tad īsti mitinās manā puncī vai arī punčiemītnieks negribēja atklāties, tad tika izvēlēta tāda dzijas krāsa, kas itin labi iederētos gan puikas, gan arī meitenes pūrā.
Samērā īsā laikā bebīša pūra lādei tika likts pamats ar šādu skaistumu :)





Kā izrādās, tad grūtniecība un rokdarbi ar mani sāka veikt jokus un ar vienu sedziņu man vairs nebija pietiekami :D
Bet par to vēlāk :)

Pirmie darbiņi

Tie gluži nav pavisam pirmie darbiņi, bet no pārskatāmās pagātnes gan. Sākās viss ar to, ka bija jādodas iepazīties ar vienu puiku, bet gribējās uzmeistarot, ko pašas rokām. Ar šo darbiņu sākās mana krustiņatkarība :)
Un te tika izmēģināti spēki pirmās pamperkūkas tapšanā