Kā jau iepriekš rakstīju, tad mana apsēstība ar zīdaiņu pūriņa sagādāšanu - īpaši bērnu sedziņām - nebeidzās ar vienu sedziņu. Pirmā bija tamborētā zaļā gliemežvāku sedziņa. Ar šo darbiņu man bija āķis lūpā - atlika tik meklēt idejas un laiku to realizācijai. Pēc tamborēšanas radās vēlme ko uzadīt un ar draudzenes palīdzību pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem tapa gaišā sedziņa.
Ja nemaldos, tad šis darbiņš tika ārdīts reizes četras. Tomēr man ļoti iepatikās šis raksts un neatlaidīgi adīju un ārdīju ārā, kamēr atradu kļūdu un sedziņu varēju pabeigt :)
Nākamais mans projekts sākotnēji bija domāts kā bērnu sedziņa. Darba gaitas skaidrojumu un instruktāžu saņēmu no šīs burvīgās meitenes -
Elenas. Beigās, pabeidzot darbu secināju, ka mazam bērnam šī sega ir stipri par lielu, jo gala rezultātā tika uztamborēta pilnvērtīga pusotrvietīga sega :D
Lai arī daudz lielāka par sākotnēji iecerēto, arī ši sedziņa iekārtojās blakus citām meituka pūriņa lietām.
